Tu man jautāji:" Kur esi tu ?" Es nesapratu. Tu vēlreiz jautāji:" Kur esi tu ?" Es sapratu. Es esmu pie kājām savām... Pie savām, ne Tavām ... Manas vēlmes, manas kārības. Manas acis pievērstas tik man. Es biju muļķe, pievērsdamās tik sev. Es iemainīju kalnu, Tevi , pret smilšu graudu, sevi, lai iegūtu baudu, uz mirkli saldu. Novērs manas acis no manis, pievērs tās atkal S ev . Lai mana sirds pie Tavām kājām ir, lai brīvība man sirdi šķir. Lai atgriežas pie kājām Tavām , kā Marija pie Tavām kājām. Sirds, tik patiesa un atklāta, pilna mīlestības un pielūgsmes. Lai mana tā ir! Lai mana tā ir! Ved mani uz dzīvību, uz patiesi pilnu brīvību! Ved mani uz mājām, pie kājām Tavām.
Viens vārds var izmainīt dzīvi. Viens smaids var piepildīt dzīvi. Viens mirklis var apturēt dzīvi. Bet tikai Viens, Kurš var izmainīt, piepildīt un dot dzīvi! Par to arī runāšu šeit - Jēzus, kurš izmainīja, piepildīja un dāvāja man jaunu dzīvi!