Turpinājums iepriekšējam ierakstam, kas ir bijis par svētību man un ceru, ka arī Tev! Turpinājums: Šī gada laikā esmu sapratusi, cik svētīgi ir būt Viņa gribā un atdot visas lietas Viņam! 2011. gada ziemā un pavasarī es nezināju, ko darīšu nākamajā gadā (studentu gadā). To visu biju atdevusi Dieva rokās, jo ticu, ka Viņa griba ved uz dzīvību, bet mana uz nāvi. Tāpēc mana lūgšana ikdienā bija, lai Viņš liek Savu sapni manā sirdī! Tā nebija viegla lūgšana, jo tā lauza manu gribu, manu ego, bet mācīja uzticēties Dievam! Internetā meklēju skolas, kur vēl iesniegt dokumentus paralēli iesniegumam RSU. Apdomāju ārsta palīga profesiju. Meklējot uzgāju koledžu, kur ne tikai var apgūt ārsta palīga profesiju, bet arī vecmātes profesiju, pie tam netika prasīts eksāmens bioloģijā. To ieraugot man iemirdzējās acis, jo par to biju domājusi, tikai citur prasīja eksāmenu bioloģijā (es liku ķīmiju). Nesu to visu Dieva priekšā un jo v...
Viens vārds var izmainīt dzīvi. Viens smaids var piepildīt dzīvi. Viens mirklis var apturēt dzīvi. Bet tikai Viens, Kurš var izmainīt, piepildīt un dot dzīvi! Par to arī runāšu šeit - Jēzus, kurš izmainīja, piepildīja un dāvāja man jaunu dzīvi!