IkDiena ar Visaugstāko..

Apvainošanās ir ekstra, ko es nevaru atļauties. Tā maksā pārāk dārgi. Tā paņem manu mieru, manas attiecības, manu spēku un pretī dod tikai patmīlības barošanu un upura lomas veidošanu. Tā grauž, tā dedzina, tā šķir, tā attur, tā pieaug, tā posta. Beigu beigās no tā vairāk ciešu es pati nekā cilvēks uz kuru es esmu apvainojos. Viņš var pat to nenojaust. Jo bieži to noklusē un izpauž pasīvajā agresivitātē. Vai arī ļoti atklāti, liekot otram piedzīvot lielu vainas sajūtu, kas ne vienmēr ir vietā. Ar apvainošanos es varu mēģināt ieslodzīt kādu citu, bet pilnīgi noteikti cietumā atradīšos es pati! Apvainošanās ir ekstra, ko es nevaru atļauties, tāpēc esmu to izslēgusi no sava iepirkšanās saraksta. Vairāk lūkojos uz mīlestību, mieru, prieku un piedošanu. Mēs visi to esam saņēmuši, vai ne? Kā ir ar Tevi? Jo visa bauslība ir vienā vārdā izpildīta, proti, tanī: tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu .-   Bet, ja jūs savā starpā kožaties un ēdaties, tad pielūkojiet, ka jūs cits ci...

Vai Tev ir tā gadījies, ka kāds Tevī iesēj domu sēklu, kurai vēlāk izrādās lielāka nozīme, kā Tev sākotnēji likās? Man ir. Vairāk kā vienu reizi. Reiz man sanāca kāda nejauša saruna, kurā man kāds cilvēks pateica vārdus, kuriem ir tik liela vērtība. Viņš teica: Ilva, es gribu, lai Tu zini, ka mēs Tevi mīlam Tevis pašas dēļ un ne tā dēļ, ko Tu dari! Bija patīkami to dzirdēt, bet es līdz galam nesapratu. Es pat domāju pie sevis: “Kāpēc viņš man to saka? Vai tad es domāju, ka cilvēki mani mīl tā dēļ, ko es daru?” Es nesapratu to līdz brīdim, kad uzsēdos uz sēkļa.. Kad viss dzīvē bija par daudz – par daudz atbildības, par lielu ārējs spiediens un par mazu gribas spēks. Un prātā bija vēlme nolikt kaut ko malā, visu atstāt un palikt mierā, kaut uz brīdi. Bet tad prātā iezagās doma - a, kas būs, ja es visu nolikšu malā un neko nedarīšu? vai mani mīlēs? vai par mani atcerēsies? vai es būšu kādam vajadzīga? Un tad es atcerējos šos vārdus.. Es sapratu, ka tas ir tas, kā es par sevi domāj...

Mans piepildījums un mana vērtība nav atrodama:  tajā, ko daru, ne cilvēkos man apkārt, arī ne cilvēkā man blakus, bet gan Viņā, Jēzū! Uzrakstīju to uz baltas lapiņas un piestiprināju pie savas sienas. Biju par to domājusi jau kādas dienas un beidzot izteicu to skaļi: "Mana vērtība un piepildījums NAV tajās lietās! NAV un NEBŪS!" Tā būs cīņa. Cīņa - saprast: ka ne tas, ko es daru vai nedaru, ne kalpošanas, darbi, gūtā atzinība nosaka manu vērtību; arī ne tas, cik daudz draugu man ir un cik bieži es ar viņiem tusēju Krastmalā (nekas personīgs, tā vieta pirmā ienāca prātā ;) un kādās grupās es ietilpstu; pat ne tas, ka es savos 26 gados joprojām esmu neprecēta - tas nenosaka manu vērtību.  Nē, manu vērtību NOSAKA Jēzus . Un Viņš parādīja, cik ļoti vērtīga es Viņam esmu, nomirstot par mani pie krusta, atdodot sevi visu, lai es iegūtu Viņa pilnību un apžēlošanu. Es neesmu perfekta un nekad nebūšu, bet Viņš ir! Viņš ir vērtīgs un Viņā ir mana vērtība! Esmu brīniš...

Tu man jautāji:" Kur esi tu ?" Es nesapratu. Tu vēlreiz jautāji:" Kur esi tu ?" Es sapratu. Es esmu pie kājām savām... Pie savām, ne Tavām ... Manas vēlmes, manas kārības. Manas acis pievērstas tik man. Es biju muļķe, pievērsdamās tik sev. Es iemainīju kalnu, Tevi ,  pret smilšu graudu, sevi, lai iegūtu baudu, uz mirkli saldu. Novērs manas acis no manis, pievērs tās atkal S ev . Lai mana sirds pie Tavām kājām ir, lai brīvība man sirdi šķir. Lai atgriežas pie kājām Tavām , kā Marija pie Tavām kājām. Sirds, tik patiesa un atklāta, pilna mīlestības un pielūgsmes. Lai mana tā ir! Lai mana tā ir! Ved mani uz dzīvību,  uz patiesi pilnu brīvību! Ved mani uz mājām,  pie kājām Tavām.

What made your day today? What makes you happy?  What makes you smile?  What makes you feel good?  Is there something that makes you to say: " Ou, that made my day! "? Have you ever thought about that? You would ask me: why I even need to think about it? Well, I don't know about you, but for me it is nice to know what makes me happy and what kind of things I like because not every day is a good day. In those bad days, sad days you really need something that can make you smile. Yes, God is our answer, yes, He is our strength and yes, only He can make us happy. And I believe that God can use those little things to show His love and His kindness and to make us smile.  Recently I bought a small notebook. I entitled it " Made my day " book . In this notebook I write those small things or situations that I have seen or experienced and that has made me to say: " Ou, that made my day! " (I'm smiling now, that is so effective!!! :D) It cou...

Reiz sen senos laikos, patiesībā, pat vairākas reizes, es raudot biju uz ceļiem Dieva priekšā Viņam jautājot:   Vai man maz ir kāds talants? Vai ir kaut kas ko es varētu izdarīt tik labi, cik vien varu? Vai man kādreiz kas izdosies? Šī aina ir tik spilga, ka redzu to joprojām it kā tas būtu bijis vakar. Es lūkojos uz savu brāli un māsu, kuriem tik daudzas lietas padevās.. Es lūkojos uz citiem, redzot viņu talantus un spējas, to potenciālu, ko Dievs viņos ielicis. Bet es neredzēju savējo. Viss, kas bija man, tā bija cerība, ka Dievs mainīs mani, manu sapratni, apstākļus un lietos mani tā, kā Viņš to vēlas.  Kādā no šīm reizēm es centos saprast, kas manī ir tāds īpašs, kas ir tas, ko es varētu darīt un nāca doma: Viss ko es māku ir daudz runāt,  Nebaidīties iepazīties ar cilvēkiem,  Patīk palīdzēt, Un vērot lidmašīnas. Kaut kādā veidā, Dievs, Tu to lietosi! Tajā brīdī man ar to pietika. Es apzinājos, ka tas nenosaka manu vērtību Dieva a...