Pāriet uz galveno saturu

Tik un tā vislabāk ir būt Dieva gribā..

Turpinājums iepriekšējam ierakstam, kas ir bijis par svētību man un ceru, ka arī Tev!

Turpinājums:
    
    Šī gada laikā esmu sapratusi, cik svētīgi ir būt Viņa gribā un atdot visas lietas Viņam! 2011. gada ziemā un pavasarī es nezināju, ko darīšu nākamajā gadā (studentu gadā). To visu biju atdevusi Dieva rokās, jo ticu, ka Viņa griba ved uz dzīvību, bet mana uz nāvi. Tāpēc mana lūgšana ikdienā bija, lai Viņš liek Savu sapni manā sirdī! Tā nebija viegla lūgšana, jo tā lauza manu gribu, manu ego, bet mācīja uzticēties Dievam!
    Internetā meklēju skolas, kur vēl iesniegt dokumentus paralēli iesniegumam RSU. Apdomāju ārsta palīga profesiju. Meklējot uzgāju koledžu, kur ne tikai var apgūt ārsta palīga profesiju, bet arī vecmātes profesiju, pie tam netika prasīts eksāmens bioloģijā. To ieraugot man iemirdzējās acis, jo par to biju domājusi, tikai citur prasīja eksāmenu bioloģijā (es liku ķīmiju). Nesu to visu Dieva priekšā un jo vairāk lūdzu, jo vairāk sapratu, ka tas ir tas, ko Dievs grib, lai es daru. Dievs paņēma no manas sirds vēlmi kļūt par ārstu, bet ielika lielu vēlmi kļūt par vecmāti.
    Jūlija iesniedzu dokumentus gan RSU, gan Rīgas 1. medicīnas koledžā. Sirdī sapratu, ka RSU netikšu, tāpēc nepārdzīvoju, kad uzzināju, ka neesmu tikusi budžetā. Zināju, ja tā būs Dieva griba, tad tikšu koledžā. Koledžas rezultāti tika paziņoti tikai augusta beigās.
    Vienā jaukā augusta dienā, kad atrados darbā, saņēmu īsziņu no māsas, kurā bija teikts: "Apsveicu Tevi mīļā, tu to izdarīji, tu tiki iekšā koledžā!" Tajā brīdī es pazemībā noslīgu uz ceļiem Dieva priekšā un pateicos Viņam. Viņš redzēja mani, mans ilgas un sapņus, padarīju reālu to, par ko es biju tikai sapņojusi. Viņam NAV vienalga! Nekad NAV bijis un NEKAD arī nebūs!!! Jo Viņš mīl ikvienu un priekš katra Viņam ir plāns! Viņa griba ved uz dzīvību, piepildījumu un laimi. Ir svētīgi būt Viņa gribā, paklausīt un kalpot! 
   Pirmajā psalmā 1 - 3 pantam ir teikts:
"Svētīgs tas cilvēks, kas neseko bezdievīgo padomam, nedz staigā grēcinieku ceļus, nedz arī sēž paļātāju pulkā,
   Bet kam prāts saistās pie Tā Kunga baušļiem un kas dienām un naktīm domā par Viņa bauslību.
Tāds ir līdzīgs kokam, kas stādīts pie ūdens upēm, kas savus augļus nes noteiktā laikā un kam lapas nesavīst. Viss, ko Viņš dara tam labi izdodas."  

   Mācību gada sākumā es Dievam teicu, ka ja Viņš mani šeit ir nolicis mācīties, tad Viņam man ir jāpalīdz mācīties. Dieva žēlastība ir tik liela, ka Viņš pilda manu lūgumu un man viss izdodas.
   Dievs ir uzticams! Nedēļas laikā man bija dzīvoklis Rīgā, par ko man nav jāmaksā. Man tika piešķirta stipendija un ļoti tuvu manam dzīvoklim ir autobusa pietura no kuras iet trolejbuss līdz pašām draudzes durvīm.
   Dienā, kad 2010. gada jūlijā netika uzņemta RSU, Dievs man deva šādus vārdus:

" Jo Es zinu, kādas Man ir domas par jums - saka Tas Kungs,-miera un glābšanas domas un ne ļaunuma un ciešanu domas, ka Es jums beigās došu to, ko jūs cerat." Jeremijas 29:11

   Ja Dievs nedod vai nedod uzreiz, tad tas nav tāpēc, ka Viņš grib, lai mēs ciešam, bet tāpēc, ka Viņš grib mums dot, ko labāku. Jo Viņš vislabāk par jebkuru citu zina, ko man vajag!
Paldies Tev Dievs!!!"

2012. gada 26. februāris

Komentāri

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Es gribu, lai Tu zini...

Vai Tev ir tā gadījies, ka kāds Tevī iesēj domu sēklu, kurai vēlāk izrādās lielāka nozīme, kā Tev sākotnēji likās? Man ir. Vairāk kā vienu reizi. Reiz man sanāca kāda nejauša saruna, kurā man kāds cilvēks pateica vārdus, kuriem ir tik liela vērtība. Viņš teica: Ilva, es gribu, lai Tu zini, ka mēs Tevi mīlam Tevis pašas dēļ un ne tā dēļ, ko Tu dari! Bija patīkami to dzirdēt, bet es līdz galam nesapratu. Es pat domāju pie sevis: “Kāpēc viņš man to saka? Vai tad es domāju, ka cilvēki mani mīl tā dēļ, ko es daru?” Es nesapratu to līdz brīdim, kad uzsēdos uz sēkļa.. Kad viss dzīvē bija par daudz – par daudz atbildības, par lielu ārējs spiediens un par mazu gribas spēks. Un prātā bija vēlme nolikt kaut ko malā, visu atstāt un palikt mierā, kaut uz brīdi. Bet tad prātā iezagās doma - a, kas būs, ja es visu nolikšu malā un neko nedarīšu? vai mani mīlēs? vai par mani atcerēsies? vai es būšu kādam vajadzīga? Un tad es atcerējos šos vārdus.. Es sapratu, ka tas ir tas, kā es par sevi domāj...
Ierakstīt komentāru
Lasīt vairāk

Kāpēc es esmu tur, kur esmu?

Vai Tev kādreiz ir bijis jautājums Dievam, kāpēc Tu dari to, ko dari? Kāpēc Tu esi tur, kur esi? Un kas ir tas, ko Dievs grib, lai Tu savā dzīvē dari? Ak, šie jautājumi ilgi aizņēma manu prātu.. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc es devos uz Baltijas kalpošanas skolu (BSM). Es gribēju saprast, kur tālāk iet un kur virzīties savā dzīvē. Viena no lietām, ko es nesapratu ir tas, kāpēc Dievs mani bija licis slavēšanas grupā, ja katra reize slavēšanā man bija kā pārbaudījums. Es atceros, ka kādu laiku gavēju par šo jautājumu un Dievs vienkārši atbildēja: "Man tevi tur vajag!" Nu, ja vajag, tad vajag! Es nekad nebiju uz to tiekusies, nekad nebiju gribējusi būt slavēšanā. Patiesībā, es pat no tās bēgu! Bet Dievam ir cits plāns! Viņš lēnām, pamazām mainīja manu sirdi un ieveda paklausībā. Tad es to nesapratu, ka pašlaik manā dzīvē notiek lietas, kas mani sagatavo tam ceļam, kas ved tuvāk mērķim. Zini, Dievs bieži mums neatklāj visas tās lietas, kuras ir paredzējis mūsu dzī...
Ierakstīt komentāru
Lasīt vairāk

Ir vēl

Reiz sen senos laikos, patiesībā, pat vairākas reizes, es raudot biju uz ceļiem Dieva priekšā Viņam jautājot:   Vai man maz ir kāds talants? Vai ir kaut kas ko es varētu izdarīt tik labi, cik vien varu? Vai man kādreiz kas izdosies? Šī aina ir tik spilga, ka redzu to joprojām it kā tas būtu bijis vakar. Es lūkojos uz savu brāli un māsu, kuriem tik daudzas lietas padevās.. Es lūkojos uz citiem, redzot viņu talantus un spējas, to potenciālu, ko Dievs viņos ielicis. Bet es neredzēju savējo. Viss, kas bija man, tā bija cerība, ka Dievs mainīs mani, manu sapratni, apstākļus un lietos mani tā, kā Viņš to vēlas.  Kādā no šīm reizēm es centos saprast, kas manī ir tāds īpašs, kas ir tas, ko es varētu darīt un nāca doma: Viss ko es māku ir daudz runāt,  Nebaidīties iepazīties ar cilvēkiem,  Patīk palīdzēt, Un vērot lidmašīnas. Kaut kādā veidā, Dievs, Tu to lietosi! Tajā brīdī man ar to pietika. Es apzinājos, ka tas nenosaka manu vērtību Dieva a...
Ierakstīt komentāru
Lasīt vairāk