Es gribu, lai Tu zini...

Vai Tev ir tā gadījies, ka kāds Tevī iesēj domu sēklu, kurai vēlāk izrādās lielāka nozīme, kā Tev sākotnēji likās? Man ir. Vairāk kā vienu reizi.

Reiz man sanāca kāda nejauša saruna, kurā man kāds cilvēks pateica vārdus, kuriem ir tik liela vērtība. Viņš teica:

Ilva, es gribu, lai Tu zini, ka mēs Tevi mīlam Tevis pašas dēļ un ne tā dēļ, ko Tu dari!

Bija patīkami to dzirdēt, bet es līdz galam nesapratu. Es pat domāju pie sevis: “Kāpēc viņš man to saka? Vai tad es domāju, ka cilvēki mani mīl tā dēļ, ko es daru?” Es nesapratu to līdz brīdim, kad uzsēdos uz sēkļa.. Kad viss dzīvē bija par daudz – par daudz atbildības, par lielu ārējs spiediens un par mazu gribas spēks. Un prātā bija vēlme nolikt kaut ko malā, visu atstāt un palikt mierā, kaut uz brīdi. Bet tad prātā iezagās doma - a, kas būs, ja es visu nolikšu malā un neko nedarīšu? vai mani mīlēs? vai par mani atcerēsies? vai es būšu kādam vajadzīga? Un tad es atcerējos šos vārdus.. Es sapratu, ka tas ir tas, kā es par sevi domāju – tas, ko es varu izdarīt un izdaru ir tas, kāpēc cilvēki mani mīl un jo vairāk es darīšu, jo vairāk mani mīlēs. Es biju noticējusi meliem. Lai gan savā dzīvē pati biju citus iedrošinājusi ticēt pretēji, es nezināju, ka savā dzīvē praktizēju pavisam ko citu. Auč!

Cilvēks ir nepilnīgs un ir cilvēki, kas “mīl” tad, kad viņi var kaut ko no otra dabūt. Tā ir “mīlestība”, kas izsūc no otra. Tā nav mīlestība ar kuru mēs esam aicināti mīlēt, nedz būt ar tādu mīlēti, nedz ticēt, ka tā tiekam mīlēti.

Mums ir brīnišķīgs paraugs – JĒZUS! Viņš nomira par mani ne tad, kad es biju Viņam atnesusi miljonu, ne tad, kad biju nostrādājusi Viņa labā pāris gadus, ne tad, kad biju paklausīga un laba, bet tad, kad es Viņu vispār nepazinu, tad, kad es to nebiju pelnījusi! Viņš mani izglāba ne manu nopelnu dēļ un ne tā dēļ, ko es daru, bet gan tā dēļ kāds un kas Viņš ir – Žēlastības pilnais Dievs! Viņš mani mīl un tāpēc Viņš mani izglāba! Un deva man vērtību Viņā! 

Šī beznosacījumu mīlestība ir mīlestība ar kuru mēs esam aicināti mīlēt un ar kuru mēs esam Debesu Tēta tik kaislīgi mīlēti! 

Lai arī esmu ar Dievu jau diezgan ilgi, tomēr arī es to visu joprojām mācos (par to liecina jau otrā reize, kad par to rakstu :D ), brīžiem ieskrienot ar pieri sienā, bet jau daudz, daudz retāk un vairs ne tik sāpīgi. 

Un atceries:

Mans piepildījums un mana vērtība nav atrodama: tajā, ko daru, ne cilvēkos man apkārt, arī ne cilvēkā man blakus, bet gan Viņā, Jēzū!

Photo by Ian Schneider on Unsplash