Pāriet uz galveno saturu

Opā, pārsteigums!


Reiz es teicu, ka ja gribi iemācīties uzticēties Dievam finansēs, tad klūsti par studentu un Tu to iemācīsies! Izklausās smieklīgi, bet tas ir tik patiesi! Tā es nodzīvoju trīs koledžas gadus un ar tādu paļāvību es gāju uz BSM.

Jā, par mācībām BSM daļu maksāja mani vecāki, bet daļa nāca kā svētība no cita avota! Slava Dievam par to! Tomēr, bija kādi izdevumi, kurus es pati nevarēju segt - ceļa izdevumi. Jā, protams, vienmēr ir vecāki, bet tik ļoti ļoti ļoti negribas neko no viņiem prasīt un ne vienmēr viņi spēj iedot. Tāpēc, arī manai ticībai tas bija kārtējais uzticēšanās pārbaudījums! Zini, Dievs ir uzticams!!! Zini, šī gada laikā, es nevienu reizi nenokavēju dievkalpojumu tā dēļ, ka man nebūtu naudiņas aizbraukt, nekad nebija tā, ka biju nepaēdusi, jo Dievs rūpējas!

Bija reize, kad skolā kāds man uz galda atstāja 5 Euro. Es kā izmeklētāja uzreiz centos noskaidrot, kurš tas bija, bet beigās sapratu, ka tam nav nozīmes! Esi pateicīga un svētī to cilvēku! :) Bet vēl interesantāks bija tas, ko Svētais Gars mani aicināja darīt ar to naudu - ziedod priekš Ukrainas. Protams, mans iekšējais cilvēks pirmajā brīdī teica:"Nē! Man tikko to naudiņu iedeva un ja man jautās, ko es ar to izdarīju, ko es varēšu atbildēt?" Muļķīgi, bet tās ir cilvēciskas domas! Tu zini, ar Dievu ilgi nevar cīnīties! Padevos un apņēmos dot. Un tieši neilgi pirms šī ziedojuma, kāda māsa manā rokā iespieda 5 Euro! Slava Dievam! Dievs ir uzticams! :)

Bija kāda reize, kad atbraucu uz draudzi pa savu pēdējo naudu un man nebija naudiņas atpakaļ, bet es braucu ar ticību, ka Dievs svētīs un parūpēsies, ka Viņš darīs kā solīja - neatstās kaunā! Viņš darīja! Pēc dievkalpojuma pie manis pienāca viena meitene un saka tā, ka tas, ko viņa man dod, nav nekas daudz, bet saldumiem pietiks! Mani pirmie vārdi bija:''Es zināju, ka tā būs!'' Mīļie, mūsu Dievs ir fantastisks! :)

Bija vēl situācijas, kad cilvēki man ieskaitīja naudiņu kontā, manā prātā tas bija pēdējā brīdī, bet patiesībā, tas bija tieši laikā! Jo es atkal sapratu un redzēju, ka tas ir tas varenais Dievs! Mans Dievs, kas valda pār finansēm, pār apstākļiem, pār visu!

Nauda, tā ir lieta par kuru kristiešiem ir grūti runāt. Nepatīk vai arī ir bail, ka tiks nonicināti. Tā nevajdzētu būt! Mums ir jāiestājas par tiem, kuriem ir grūti! Sāc ar lūgšanu, un ja Dievs aicina, tad nebaidies dot! Tu un es, mēs varam būt par svētību un stiprinājumu  kādam!
Vienus es vēlos iedrošināt turpināt ticēt un paļauties uz Dievu kā Apgādātāju, kā par to, kas parupējies! Otrus es vēlos iedrošināt būt par tām atvērtām rokām caur kurām Dievs var darboties un rūpēties par kādu! Kas citam mazumiņš, tas kādam ir īsta bagātība!
Dvēsele, kas bagātīgi svētī citus, taps stiprināta, un, kas bagātīgi veldzē citus, arī pats kļūs veldzēts. Salamana pamācības 11:25

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Es gribu, lai Tu zini...

Vai Tev ir tā gadījies, ka kāds Tevī iesēj domu sēklu, kurai vēlāk izrādās lielāka nozīme, kā Tev sākotnēji likās? Man ir. Vairāk kā vienu reizi. Reiz man sanāca kāda nejauša saruna, kurā man kāds cilvēks pateica vārdus, kuriem ir tik liela vērtība. Viņš teica: Ilva, es gribu, lai Tu zini, ka mēs Tevi mīlam Tevis pašas dēļ un ne tā dēļ, ko Tu dari! Bija patīkami to dzirdēt, bet es līdz galam nesapratu. Es pat domāju pie sevis: “Kāpēc viņš man to saka? Vai tad es domāju, ka cilvēki mani mīl tā dēļ, ko es daru?” Es nesapratu to līdz brīdim, kad uzsēdos uz sēkļa.. Kad viss dzīvē bija par daudz – par daudz atbildības, par lielu ārējs spiediens un par mazu gribas spēks. Un prātā bija vēlme nolikt kaut ko malā, visu atstāt un palikt mierā, kaut uz brīdi. Bet tad prātā iezagās doma - a, kas būs, ja es visu nolikšu malā un neko nedarīšu? vai mani mīlēs? vai par mani atcerēsies? vai es būšu kādam vajadzīga? Un tad es atcerējos šos vārdus.. Es sapratu, ka tas ir tas, kā es par sevi domāj...

Kāpēc es esmu tur, kur esmu?

Vai Tev kādreiz ir bijis jautājums Dievam, kāpēc Tu dari to, ko dari? Kāpēc Tu esi tur, kur esi? Un kas ir tas, ko Dievs grib, lai Tu savā dzīvē dari? Ak, šie jautājumi ilgi aizņēma manu prātu.. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc es devos uz Baltijas kalpošanas skolu (BSM). Es gribēju saprast, kur tālāk iet un kur virzīties savā dzīvē. Viena no lietām, ko es nesapratu ir tas, kāpēc Dievs mani bija licis slavēšanas grupā, ja katra reize slavēšanā man bija kā pārbaudījums. Es atceros, ka kādu laiku gavēju par šo jautājumu un Dievs vienkārši atbildēja: "Man tevi tur vajag!" Nu, ja vajag, tad vajag! Es nekad nebiju uz to tiekusies, nekad nebiju gribējusi būt slavēšanā. Patiesībā, es pat no tās bēgu! Bet Dievam ir cits plāns! Viņš lēnām, pamazām mainīja manu sirdi un ieveda paklausībā. Tad es to nesapratu, ka pašlaik manā dzīvē notiek lietas, kas mani sagatavo tam ceļam, kas ved tuvāk mērķim. Zini, Dievs bieži mums neatklāj visas tās lietas, kuras ir paredzējis mūsu dzī...

Ir vēl

Reiz sen senos laikos, patiesībā, pat vairākas reizes, es raudot biju uz ceļiem Dieva priekšā Viņam jautājot:   Vai man maz ir kāds talants? Vai ir kaut kas ko es varētu izdarīt tik labi, cik vien varu? Vai man kādreiz kas izdosies? Šī aina ir tik spilga, ka redzu to joprojām it kā tas būtu bijis vakar. Es lūkojos uz savu brāli un māsu, kuriem tik daudzas lietas padevās.. Es lūkojos uz citiem, redzot viņu talantus un spējas, to potenciālu, ko Dievs viņos ielicis. Bet es neredzēju savējo. Viss, kas bija man, tā bija cerība, ka Dievs mainīs mani, manu sapratni, apstākļus un lietos mani tā, kā Viņš to vēlas.  Kādā no šīm reizēm es centos saprast, kas manī ir tāds īpašs, kas ir tas, ko es varētu darīt un nāca doma: Viss ko es māku ir daudz runāt,  Nebaidīties iepazīties ar cilvēkiem,  Patīk palīdzēt, Un vērot lidmašīnas. Kaut kādā veidā, Dievs, Tu to lietosi! Tajā brīdī man ar to pietika. Es apzinājos, ka tas nenosaka manu vērtību Dieva a...