Mans piepildījums un mana vērtība nav atrodama:
tajā, ko daru,
ne cilvēkos man apkārt,
arī ne cilvēkā man blakus,
bet gan Viņā, Jēzū!
Uzrakstīju to uz baltas lapiņas un piestiprināju pie savas sienas. Biju par to domājusi jau kādas dienas un beidzot izteicu to skaļi: "Mana vērtība un piepildījums NAV tajās lietās! NAV un NEBŪS!" Tā būs cīņa.
- ka ne tas, ko es daru vai nedaru, ne kalpošanas, darbi, gūtā atzinība nosaka manu vērtību;
- arī ne tas, cik daudz draugu man ir un cik bieži es ar viņiem tusēju Krastmalā (nekas personīgs, tā vieta pirmā ienāca prātā ;) un kādās grupās es ietilpstu;
- pat ne tas, ka es savos 26 gados joprojām esmu neprecēta - tas nenosaka manu vērtību.
- neviens darbs, neviena kalpošana man nevar, NEVAR sniegt piepildījumu un gandarījumu. Trust me. Tas nav atrodams tur!
- neviena draugu kompānija nespēj sniegt paliekošu apmierinājumu! NOP!
- un cik esmu novērojusi un arī savu īso attiecību laikā sapratusi, ka arī otrs cilvēks nespēj piepildīt Tavas sirds ilgas. Viņš nav tam paredzēts.
Bet Jēzus VAR! Viņš ir piepildījums, kuram ir vērts dzīties pakaļ! Kuram ir vērts sekot, ar kuru ir vērts pavadīt laiku kopā. Viņš ir pati pilnība un Viņā ir mana pilnība! Viņš teica, ka ar Viņu vairs neslāps, tāpēc ir vērts iet pie Viņa!
Mums, cilvēkiem, ir tendence un vēlme izcelties, būt atzītiem, mīlētiem, ir vēlme pēc draugu pulciņa, pēc tuvības, otra cilvēka. Un savā būtībā, tas nav slikti. Bet, ja tas sāk noteikt Tavu dzīvi un Tu sāc pēc tā dzīties, it kā bez tā Tev nebūtu vērtības un piepildījuma, tad tas jau ir grāvis, kurā labāk nekāpt. Tāpēc mosties, MOSTIES un saproti, kur ir Tava vērtība, kas to nosaka un kas spēj piepildīt Tavu dzīvi tā, ka pietiek?! Dāvids savā psalmā Dievam teica, ka "ja Tu man esi, tad man nevajag ne debesis, ne zemi"...
ka arī neko nedarot, Tu tik un tā esi mīlēts,
ka arī nesēžot draugu pulkā un neesot super pazīstamam Tev var būt labi,

Komentāri
Ierakstīt komentāru