Pāriet uz galveno saturu

Apvainošanās ir ekstra, ko es nevaru atļauties

Apvainošanās ir ekstra, ko es nevaru atļauties. Tā maksā pārāk dārgi.
Tā paņem manu mieru, manas attiecības, manu spēku un pretī dod tikai patmīlības barošanu un upura lomas veidošanu. Tā grauž, tā dedzina, tā šķir, tā attur, tā pieaug, tā posta.

Beigu beigās no tā vairāk ciešu es pati nekā cilvēks uz kuru es esmu apvainojos. Viņš var pat to nenojaust. Jo bieži to noklusē un izpauž pasīvajā agresivitātē. Vai arī ļoti atklāti, liekot otram piedzīvot lielu vainas sajūtu, kas ne vienmēr ir vietā.

Ar apvainošanos es varu mēģināt ieslodzīt kādu citu, bet pilnīgi noteikti cietumā atradīšos es pati!

Apvainošanās ir ekstra, ko es nevaru atļauties, tāpēc esmu to izslēgusi no sava iepirkšanās saraksta. Vairāk lūkojos uz mīlestību, mieru, prieku un piedošanu. Mēs visi to esam saņēmuši, vai ne?

 Kā ir ar Tevi?

Jo visa bauslība ir vienā vārdā izpildīta, proti, tanī: tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.- Bet, ja jūs savā starpā kožaties un ēdaties, tad pielūkojiet, ka jūs cits citu neaprijat! Bet es saku: staigājiet Garā, tad jūs miesas kārību savaldīsit. Jo miesas tieksmes ir pret Garu, bet Gara tieksmes ir pret miesu, jo šie divi viens otram stāv pretī, ka jūs nedarāt to, ko gribat. Bet, ja Gars jūs vada, tad jūs vairs neesat padoti bauslībai. Galatiešiem 5:14-18

Komentāri

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Es gribu, lai Tu zini...

Vai Tev ir tā gadījies, ka kāds Tevī iesēj domu sēklu, kurai vēlāk izrādās lielāka nozīme, kā Tev sākotnēji likās? Man ir. Vairāk kā vienu reizi. Reiz man sanāca kāda nejauša saruna, kurā man kāds cilvēks pateica vārdus, kuriem ir tik liela vērtība. Viņš teica: Ilva, es gribu, lai Tu zini, ka mēs Tevi mīlam Tevis pašas dēļ un ne tā dēļ, ko Tu dari! Bija patīkami to dzirdēt, bet es līdz galam nesapratu. Es pat domāju pie sevis: “Kāpēc viņš man to saka? Vai tad es domāju, ka cilvēki mani mīl tā dēļ, ko es daru?” Es nesapratu to līdz brīdim, kad uzsēdos uz sēkļa.. Kad viss dzīvē bija par daudz – par daudz atbildības, par lielu ārējs spiediens un par mazu gribas spēks. Un prātā bija vēlme nolikt kaut ko malā, visu atstāt un palikt mierā, kaut uz brīdi. Bet tad prātā iezagās doma - a, kas būs, ja es visu nolikšu malā un neko nedarīšu? vai mani mīlēs? vai par mani atcerēsies? vai es būšu kādam vajadzīga? Un tad es atcerējos šos vārdus.. Es sapratu, ka tas ir tas, kā es par sevi domāj...
Ierakstīt komentāru
Lasīt vairāk

Kāpēc es esmu tur, kur esmu?

Vai Tev kādreiz ir bijis jautājums Dievam, kāpēc Tu dari to, ko dari? Kāpēc Tu esi tur, kur esi? Un kas ir tas, ko Dievs grib, lai Tu savā dzīvē dari? Ak, šie jautājumi ilgi aizņēma manu prātu.. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc es devos uz Baltijas kalpošanas skolu (BSM). Es gribēju saprast, kur tālāk iet un kur virzīties savā dzīvē. Viena no lietām, ko es nesapratu ir tas, kāpēc Dievs mani bija licis slavēšanas grupā, ja katra reize slavēšanā man bija kā pārbaudījums. Es atceros, ka kādu laiku gavēju par šo jautājumu un Dievs vienkārši atbildēja: "Man tevi tur vajag!" Nu, ja vajag, tad vajag! Es nekad nebiju uz to tiekusies, nekad nebiju gribējusi būt slavēšanā. Patiesībā, es pat no tās bēgu! Bet Dievam ir cits plāns! Viņš lēnām, pamazām mainīja manu sirdi un ieveda paklausībā. Tad es to nesapratu, ka pašlaik manā dzīvē notiek lietas, kas mani sagatavo tam ceļam, kas ved tuvāk mērķim. Zini, Dievs bieži mums neatklāj visas tās lietas, kuras ir paredzējis mūsu dzī...
Ierakstīt komentāru
Lasīt vairāk

Ir vēl

Reiz sen senos laikos, patiesībā, pat vairākas reizes, es raudot biju uz ceļiem Dieva priekšā Viņam jautājot:   Vai man maz ir kāds talants? Vai ir kaut kas ko es varētu izdarīt tik labi, cik vien varu? Vai man kādreiz kas izdosies? Šī aina ir tik spilga, ka redzu to joprojām it kā tas būtu bijis vakar. Es lūkojos uz savu brāli un māsu, kuriem tik daudzas lietas padevās.. Es lūkojos uz citiem, redzot viņu talantus un spējas, to potenciālu, ko Dievs viņos ielicis. Bet es neredzēju savējo. Viss, kas bija man, tā bija cerība, ka Dievs mainīs mani, manu sapratni, apstākļus un lietos mani tā, kā Viņš to vēlas.  Kādā no šīm reizēm es centos saprast, kas manī ir tāds īpašs, kas ir tas, ko es varētu darīt un nāca doma: Viss ko es māku ir daudz runāt,  Nebaidīties iepazīties ar cilvēkiem,  Patīk palīdzēt, Un vērot lidmašīnas. Kaut kādā veidā, Dievs, Tu to lietosi! Tajā brīdī man ar to pietika. Es apzinājos, ka tas nenosaka manu vērtību Dieva a...
Ierakstīt komentāru
Lasīt vairāk