Pāriet uz galveno saturu

Lielā Tēta mazā princesīte

Katra meitene piedzimst kā princesīte! Viņa aug un pienāk brīdis, ka skatoties spogulī viņa vairs neredz princesīti, bet redz briesmoni, redz savas nepilnības raksturā, izskatā un attiecībās ar Dievu! Tā tas ir. Es esmu tam pierādījums! Tikai Dievs ir tas, kurš to var mainīt! Tas mierinājums, ko sievietei var sniegt vīrietis nekad nebūs tik pietiekošs, lai radītu viņā pārliecību par sevi! Neviens vārds, ko saka draudzenes nespēs neko mainīt. Tikai vārds, kas nāk no Dieva maina, tikai Viņa teiktais atstāj tādu pārliecību, kura paliek mūžīgi, kuru neviena ienaidnieka bulta nespēs sašaut! Šī garā ceļa laikā, Viņa lielajā žēlastībā, man bija kāda īpaša atklāsme no Viņa.
Bija kārtējā reize, kad biju lūgšanās. Biju kļūdījusies. Man uzausa aina - kāda es tagad esmu Dieva priekšā? Es redzēju sevi tumšā vietā, uz ceļiem lūdzot Dievam piedošanu, raudot. Es biju tērpta tumšā, netīrā, ar pelniem noklātā maisveidīgā drēbē. Tur pārņēma drūmums un izmisums. Bet tad es dzirdēju balsi, kas teica - tagad paskaties, kā Es tevi redzu. Es redzēju gaišu vietu, un sevi kā mazu meiteni, griežoties ap sevi. Biju tērpta skaistā baltā kleitā ar vizuļiem, smaidīju un priecājos, rotaļājos. Tur bija miers un mīlestība. Tā Tēvs skatās uz mums. Viņš neredz mūsu nepilnības, viņš redz mūs tādus kādus Viņš mūs radīja. Tu esi tik ļoti ļoti brīnišķīga, skaista, mīlēta lielā Tēta mazā princesīte. Neviens nekad Tev to neatņems! Tā ir Tava dāvana. Tētis tik ļoti grib, lai Tu ierāpies Viņa klēpī un pavada laiku ar Viņu! Viņš Tev sniegs to drošumu! Es dzīvoju pārliecībā, ka savam Debesu Tētim es esmu visskaistākā! Lai arī, ko teiktu pasaule, bet ja man ir šis Viņa vārds, ka esmu brīnišķīga, man ar to pietiek! 
"Es Tev pateicos, ka esmu tik brīnišķīgi radīts, brīnišķi ir Tavi darbi, mana dvēsele to labi zina." Psalms 139:14 

Komentāri

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Es gribu, lai Tu zini...

Vai Tev ir tā gadījies, ka kāds Tevī iesēj domu sēklu, kurai vēlāk izrādās lielāka nozīme, kā Tev sākotnēji likās? Man ir. Vairāk kā vienu reizi. Reiz man sanāca kāda nejauša saruna, kurā man kāds cilvēks pateica vārdus, kuriem ir tik liela vērtība. Viņš teica: Ilva, es gribu, lai Tu zini, ka mēs Tevi mīlam Tevis pašas dēļ un ne tā dēļ, ko Tu dari! Bija patīkami to dzirdēt, bet es līdz galam nesapratu. Es pat domāju pie sevis: “Kāpēc viņš man to saka? Vai tad es domāju, ka cilvēki mani mīl tā dēļ, ko es daru?” Es nesapratu to līdz brīdim, kad uzsēdos uz sēkļa.. Kad viss dzīvē bija par daudz – par daudz atbildības, par lielu ārējs spiediens un par mazu gribas spēks. Un prātā bija vēlme nolikt kaut ko malā, visu atstāt un palikt mierā, kaut uz brīdi. Bet tad prātā iezagās doma - a, kas būs, ja es visu nolikšu malā un neko nedarīšu? vai mani mīlēs? vai par mani atcerēsies? vai es būšu kādam vajadzīga? Un tad es atcerējos šos vārdus.. Es sapratu, ka tas ir tas, kā es par sevi domāj...
Ierakstīt komentāru
Lasīt vairāk

Kāpēc es esmu tur, kur esmu?

Vai Tev kādreiz ir bijis jautājums Dievam, kāpēc Tu dari to, ko dari? Kāpēc Tu esi tur, kur esi? Un kas ir tas, ko Dievs grib, lai Tu savā dzīvē dari? Ak, šie jautājumi ilgi aizņēma manu prātu.. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc es devos uz Baltijas kalpošanas skolu (BSM). Es gribēju saprast, kur tālāk iet un kur virzīties savā dzīvē. Viena no lietām, ko es nesapratu ir tas, kāpēc Dievs mani bija licis slavēšanas grupā, ja katra reize slavēšanā man bija kā pārbaudījums. Es atceros, ka kādu laiku gavēju par šo jautājumu un Dievs vienkārši atbildēja: "Man tevi tur vajag!" Nu, ja vajag, tad vajag! Es nekad nebiju uz to tiekusies, nekad nebiju gribējusi būt slavēšanā. Patiesībā, es pat no tās bēgu! Bet Dievam ir cits plāns! Viņš lēnām, pamazām mainīja manu sirdi un ieveda paklausībā. Tad es to nesapratu, ka pašlaik manā dzīvē notiek lietas, kas mani sagatavo tam ceļam, kas ved tuvāk mērķim. Zini, Dievs bieži mums neatklāj visas tās lietas, kuras ir paredzējis mūsu dzī...
Ierakstīt komentāru
Lasīt vairāk

Ir vēl

Reiz sen senos laikos, patiesībā, pat vairākas reizes, es raudot biju uz ceļiem Dieva priekšā Viņam jautājot:   Vai man maz ir kāds talants? Vai ir kaut kas ko es varētu izdarīt tik labi, cik vien varu? Vai man kādreiz kas izdosies? Šī aina ir tik spilga, ka redzu to joprojām it kā tas būtu bijis vakar. Es lūkojos uz savu brāli un māsu, kuriem tik daudzas lietas padevās.. Es lūkojos uz citiem, redzot viņu talantus un spējas, to potenciālu, ko Dievs viņos ielicis. Bet es neredzēju savējo. Viss, kas bija man, tā bija cerība, ka Dievs mainīs mani, manu sapratni, apstākļus un lietos mani tā, kā Viņš to vēlas.  Kādā no šīm reizēm es centos saprast, kas manī ir tāds īpašs, kas ir tas, ko es varētu darīt un nāca doma: Viss ko es māku ir daudz runāt,  Nebaidīties iepazīties ar cilvēkiem,  Patīk palīdzēt, Un vērot lidmašīnas. Kaut kādā veidā, Dievs, Tu to lietosi! Tajā brīdī man ar to pietika. Es apzinājos, ka tas nenosaka manu vērtību Dieva a...
Ierakstīt komentāru
Lasīt vairāk