Pāriet uz galveno saturu

Vislabāk ir būt Dieva gribā..

Šī mana dzīves lapaspuse ietver ilgāku laika posmu manā dzīve, un manā liecību kladē tie ir vairāki ieraksti atsevišķos laika posmos. Ar to vēlos dalīties, jo tā ir bijusi un joprojām ir liela mācība man pašai, bet arīdzan tik liela svētība man pašai. Ticu, ka arī Tev!

Sākums:
       Ir kāds brīnišķīgs teiciens: "Ja Tavā priekšā aizveras durvis, Dievs kaut kur noteikti atvērs logu!" Jā, ar mani tas notika visai sāpīgā, bet svētītā veidā.
       Ar Dievu esmu jau no 8. gadu vecuma, bet kā jau bieži notiek ar pusaudžiem, arī es atslābu. es zināju ļoti daudz par Dievu, bet man nebija attiecības ar Viņu - ne Bībeles lasīšana, ne lūgšanas. Bet Dievs ir labs, Viņš velk pie Sevis. Es pamazām atgriezos pie Viņa. 12. klasē es biju aizdegusies un laimīga. Mācījos, gatavojos eksāmeniem, biju jau savu dzīvi izplānojusi. Apsvēru domu par dzīvošanu Rīgā, jo plānoju studēt RSU. Man likās, ka tas ir tas, ko Dievs grib priekš manis. Es biju pārliecināta. Bet patiesība ir tāda, ka es Viņam nejautāju, ko Viņš par to domā, es vienkārši pieņēmu, ka tā arī ir Viņa griba. Es biju pārāk aizņemta ar sevi, ar savu plānu kalšanu, mācībām, bet Dievu biju nolikusi otrajā vai trešajā vietā. Kaut Viņam ir jābūt pirmajā! Šī atklāsme pie manis atnāca pārāk vēlu, patiesībā, tajā dienā, kad uzzināju, ka neesmu to laimīgo cilvēku vidū, kas ir uzņemti RSU med. fak. budžeta grupā. Šo atziņu sapratu uzreiz, kad biju izlasījusi rezultātus. Jutos sāpināta, salauzta un dusmīga uz sevi. Bija tāda sajūta, it kā es būtu strauji sēdusies uz krēsla, bet kāds būtu šo krēslu pavilcis malā un es stipri stipri sasistos. Bet Dievam bija jādara kaut kas radikāls, lai es beidzot atvērtu acis un ieraudzītu, ka eju pa nepareizu dzīves ceļu. Es nezinu kā būtu bijis, bet es zinu kā ir. 2010. gada 28 jūlijā es sev teicu: "Viss būs labi! Dievs zina labāk!"
       Ir pagāju 7. mēneši, es varu teikt, ka esmu pa visam cits cilvēks nekā biju 28. jūlijā. Tajā dienā es pieķēros Tam Kungam. Jēzus dziedināja manu sirdi un atbrīvoja manu sirdi no dusmām uz sevi un Dievu. Viņš mani atbrīvoja no manas grēku nastas un deva man jaunu sākumu. 
Šis gads ir priekš Dieva, es esmu tik daudz iemācījusies. Es vairs neplānoju savu dzīvi, bet uzticos Viņam. Viņa griba ir vissvētīgākā. Es joprojām vēlos kļūt par ārstu, bet es zinu, ka Viņam ir Savs plāns. Pats svarīgākais ir būt Viņa gribā. Jo es zinu, ka patiesi laimīga es būšu tikai tad, kad darīšu to, ko Viņš vēlas, lai es daru!
       Ko, lai es saku? Šis ir bijis visbrīnišķīgākais gads manā dzīvē! 28. jūlijā es redzēju mazu daļu no Dieva lielās bildes, bet tagad sāku saskatīt kopbildi. Dievs ir atvēris logu!
       Es atceros, kādu joku:
"Gribi sasmīdināt Dievu?
Pastāsti Viņam, ko Tu plāno darīt rīt!"
2011. gada 20. februāris

Turpinājums sekos..

Komentāri

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Es gribu, lai Tu zini...

Vai Tev ir tā gadījies, ka kāds Tevī iesēj domu sēklu, kurai vēlāk izrādās lielāka nozīme, kā Tev sākotnēji likās? Man ir. Vairāk kā vienu reizi. Reiz man sanāca kāda nejauša saruna, kurā man kāds cilvēks pateica vārdus, kuriem ir tik liela vērtība. Viņš teica: Ilva, es gribu, lai Tu zini, ka mēs Tevi mīlam Tevis pašas dēļ un ne tā dēļ, ko Tu dari! Bija patīkami to dzirdēt, bet es līdz galam nesapratu. Es pat domāju pie sevis: “Kāpēc viņš man to saka? Vai tad es domāju, ka cilvēki mani mīl tā dēļ, ko es daru?” Es nesapratu to līdz brīdim, kad uzsēdos uz sēkļa.. Kad viss dzīvē bija par daudz – par daudz atbildības, par lielu ārējs spiediens un par mazu gribas spēks. Un prātā bija vēlme nolikt kaut ko malā, visu atstāt un palikt mierā, kaut uz brīdi. Bet tad prātā iezagās doma - a, kas būs, ja es visu nolikšu malā un neko nedarīšu? vai mani mīlēs? vai par mani atcerēsies? vai es būšu kādam vajadzīga? Un tad es atcerējos šos vārdus.. Es sapratu, ka tas ir tas, kā es par sevi domāj...
Ierakstīt komentāru
Lasīt vairāk

Kāpēc es esmu tur, kur esmu?

Vai Tev kādreiz ir bijis jautājums Dievam, kāpēc Tu dari to, ko dari? Kāpēc Tu esi tur, kur esi? Un kas ir tas, ko Dievs grib, lai Tu savā dzīvē dari? Ak, šie jautājumi ilgi aizņēma manu prātu.. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc es devos uz Baltijas kalpošanas skolu (BSM). Es gribēju saprast, kur tālāk iet un kur virzīties savā dzīvē. Viena no lietām, ko es nesapratu ir tas, kāpēc Dievs mani bija licis slavēšanas grupā, ja katra reize slavēšanā man bija kā pārbaudījums. Es atceros, ka kādu laiku gavēju par šo jautājumu un Dievs vienkārši atbildēja: "Man tevi tur vajag!" Nu, ja vajag, tad vajag! Es nekad nebiju uz to tiekusies, nekad nebiju gribējusi būt slavēšanā. Patiesībā, es pat no tās bēgu! Bet Dievam ir cits plāns! Viņš lēnām, pamazām mainīja manu sirdi un ieveda paklausībā. Tad es to nesapratu, ka pašlaik manā dzīvē notiek lietas, kas mani sagatavo tam ceļam, kas ved tuvāk mērķim. Zini, Dievs bieži mums neatklāj visas tās lietas, kuras ir paredzējis mūsu dzī...
Ierakstīt komentāru
Lasīt vairāk

Ir vēl

Reiz sen senos laikos, patiesībā, pat vairākas reizes, es raudot biju uz ceļiem Dieva priekšā Viņam jautājot:   Vai man maz ir kāds talants? Vai ir kaut kas ko es varētu izdarīt tik labi, cik vien varu? Vai man kādreiz kas izdosies? Šī aina ir tik spilga, ka redzu to joprojām it kā tas būtu bijis vakar. Es lūkojos uz savu brāli un māsu, kuriem tik daudzas lietas padevās.. Es lūkojos uz citiem, redzot viņu talantus un spējas, to potenciālu, ko Dievs viņos ielicis. Bet es neredzēju savējo. Viss, kas bija man, tā bija cerība, ka Dievs mainīs mani, manu sapratni, apstākļus un lietos mani tā, kā Viņš to vēlas.  Kādā no šīm reizēm es centos saprast, kas manī ir tāds īpašs, kas ir tas, ko es varētu darīt un nāca doma: Viss ko es māku ir daudz runāt,  Nebaidīties iepazīties ar cilvēkiem,  Patīk palīdzēt, Un vērot lidmašīnas. Kaut kādā veidā, Dievs, Tu to lietosi! Tajā brīdī man ar to pietika. Es apzinājos, ka tas nenosaka manu vērtību Dieva a...
Ierakstīt komentāru
Lasīt vairāk